Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Soģu 2 Bible Online

Soģu 2 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Soģu 2

¹Kunga eņģelis nāca augšup no Gilgālas uz Bohīmu un sacīja: “Es jūs izvedu no Ēģiptes un ievedu zemē, kuru zvērēdams esmu solījis jūsu tēviem, sacīdams: es nelauzīšu savu derību ar jums nemūžam,

²bet jūs neslēdziet derību ar šīs zemes iedzīvotājiem! Viņu altāri jums jānojauc! — Tomēr jūs neesat klausījuši manu balsi! Kādēļ jūs tā darījāt?!

³Tad arī es sacīju: es nedzīšu viņus projām no jums. Tie būs jums līdzās, un viņu dievi kļūs jums par slazdiem.”

⁴Kad Kunga eņģelis bija runājis šos vārdus uz visiem Israēla dēliem, ļaudis sāka raudāt,

⁵un šī vieta tika nosaukta: Bohīma[4]. Tur viņi kāva upurus Kungam.

⁶Tad Jozua atlaida tautu, un Israēla dēli devās ikviens uz savu mantojuma daļu, lai iegūtu īpašumā šo zemi.

⁷Tauta kalpoja Kungam visu Jozuas dzīves laiku un visu to vecajo dzīves laiku, kuri pārdzīvoja Jozuu un bija redzējuši visus Kunga lielos darbus, ko viņš darīja Israēlam.

⁸Kunga kalps Jozua, Nūna dēls, nomira simts desmit gadu vecs

⁹un tika apbedīts savā mantotajā novadā Timnat-Heresā[5], Efraima kalnos uz ziemeļiem no Gaašas kalna.

¹⁰Arī visa šī paaudze tika piepulcināta tēviem, un pēc viņiem cēlās cita paaudze, kas nepazina Kungu, nedz arī tos darbus, ko viņš bija darījis Israēlam.

¹¹Tad Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs, — vergoja baāliem.

¹²Viņi atmeta Kungu, savu tēvu Dievu, kas tos bija izvedis no Ēģiptes zemes, un dzinās pēc citiem dieviem — apkārtējo tautu dieviem — un zemojās tiem, tā sadusmodami Kungu.

¹³Viņi atmeta Kungu, vergodami vergoja Baalam un aštartēm.

¹⁴Tad Kunga dusmas iedegās pret Israēlu, un viņš tos nodeva laupītājiem, kuri tos aplaupīja, un viņš tos pārdeva apkārtējiem ienaidniekiem, ka tie vairs nevarēja pastāvēt savu ienaidnieku priekšā.

¹⁵Visur, kur tie devās, Kunga roka bija pret viņiem uz ļaunu, kā Kungs bija sacījis un kā Kungs bija tiem zvērējis, un tie bija lielos spaidos.

¹⁶Tad Kungs lika celties soģiem, kas tos izglāba no laupītāju rokām.

¹⁷Bet arī savus soģus viņi neklausīja, jo nodevās maucībai ar citiem dieviem, zemojās tiem un jo drīz novērsās no ceļa, ko bija staigājuši viņu tēvi, kuri klausīja Kunga baušļus, — bet viņi tā nedarīja.

¹⁸Kad Kungs lika viņu vidū celties soģiem, tad Kungs bija ar šo soģi, un viņš tos izpestīja no ienaidnieku rokas visas šī soģa dienas, jo Kungs iežēlojās par viņu vaidiem apspiedēju un nomācēju priekšā.

¹⁹Bet, tiklīdz soģis nomira, viņi griezās atpakaļ un atkal bija izvirtušāki par saviem tēviem, dzinās pakaļ citiem dieviem, lai tiem vergotu un tiem zemotos. Viņi neatmeta neko no saviem darbiem un savas stūrgalvības.

²⁰Tad Kunga dusmas iedegās pret Israēlu, un viņš teica: “Tāpēc ka šie ļaudis ir aizgājuši no manas derības, ko es pavēlēju viņu tēviem, un nav klausījuši manu balsi,

²¹arī es nevienu no tām tautām, ko Jozua nomirdams ir atstājis, vairs nedzīšu prom no viņiem,

²²lai tā pārbaudītu Israēlu — vai tie ievēros Kunga ceļu, staigādami pa to, kā to darījuši viņu tēvi, vai ne.”

²³Tā Kungs atstāja šīs tautas un neizdzina tās tūlīt, un neatdeva tās Jozuas rokā.