Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Soģu 5 Bible Online

Soģu 5 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Soģu 5

¹Šādi todien dziedāja Debora un Bārāks, Abīnoama dēls:

²“Kā plīv Israēla matu cirtas! — Tauta sevi ziedo! — Slavējiet Kungu!

³Ķēniņi, klausieties, augstmaņi, dzirdiet! — Es — Kungam, es dziedāšu viņam, spēlēšu Kungam, Israēla Dievam!

⁴Kungs, kad tu no Seīras izgāji, no Edoma laukiem iznāci, tad drebēja zeme un rasoja debess, no mākoņiem lāsoja ūdens.

⁵Kalni izkusa Kunga priekšā — Sīnajieša — Kunga, Israēla Dieva, priekšā.

⁶Šamgara, Anāta dēla, dienās un Jaēlas dienās ceļi noklusuši, taku minēji iet apkārtceļus.

⁷Noklusuši ciematnieki, Israēlā tie apklusuši, līdz cēlos es — Debora, līdz cēlos es — māte Israēlā!

⁸Israēls izvēlas jaunus dievus, un nu karš jau vārtos! Ja vēl kāds vairogs būtu redzams vai šķēps uz četrdesmit tūkstošiem Israēlā!

⁹Mana sirds ir ar Israēla vadoņiem, kas sevi ziedo tautai. Slavējiet Kungu!

¹⁰Kas uz dārgiem ēzeļiem jājat, uz paklājiem sēžat un pa ceļiem ejat — vēstiet!

¹¹Lokšāvēju balsīm ūdens smelšanas vietās tie daudzina Kunga taisnīgos darbus, viņa ciematnieku taisnīgos darbus Israēlā, kad tie sanākuši Kunga tautas vārtos.

¹²Mosties, mosties jel, Debora! Mosties, mosties jel, dziesmu sāc! Celies, Bārāk, gūsti savus gūstekņus, Abīnoama dēls!

¹³Tad devās lejā tautas dižciltīgo atlikums, Kungs manis dēļ devās lejā pret spēkavīriem!

¹⁴No Efraima, kura saknes Amālēkā, tev seko Benjāmins tavu ļaužu pulkā. No Māhīras nāk lejup pavēlnieki, no Zebulūna — vadoņu zižļu nesēji.

¹⁵Mani vadoņi Jisašharā — kopā ar Deboru, un Jisašhars tāpat kā Bārāks ielejā izsūtīts kājām. Pie Rūbena strautiem gan vareni lēma…

¹⁶Kādēļ gan sēdi starp ugunskuriem? — Vai lai klausītos ganāmpulku šņākuļošanā!? Gar Rūbena strautiem gan vareni sprieda…

¹⁷Gileāds apmeties viņpus Jardānas, bet Dāns — kādēļ tas vēl paliek uz kuģiem? Ašērs mīt jūras piekrastē, apmetas savās kuģu piestātnēs.

¹⁸Taču Zebulūns — tauta, kas savu dzīvību nievā, gatavs mirt, tāpat arī Naftālī — augstieņu laukos.

¹⁹Sanākuši ķēniņi izkaroties, tad nu izkarojās Kanaāna ķēniņi Taanahā pie Megido ūdeņiem, bet sudraba laupījumu nedabūja.

²⁰Arī no debesīm karoja! Zvaigznes no saviem ceļiem pret Sīsru karoja!

²¹Kīšonas straume tos aizskaloja, mūžsenā straume, Kīšonas straume. Triec, mana dvēsele, stiprāk!

²²Tad klaudzēja zirga pakavi no aulekšiem, viņa vareno auļiem.

²³“Lāsts Merozai!” saka Kunga eņģelis, “lādēt nolādēti tās iemītnieki, jo tie nenāca palīgā Kungam, palīgā Kungam pret spēkavīriem!”

²⁴Svētīta no sievām ir Jaēla, kēnieša Hebera sieva, no telšu mītniecēm vissvētītākā!

²⁵Viņš ūdeni lūdza, viņa pienu deva! Dižcilša kausā viņa krējumu sniedza!

²⁶Telts mietiņu viņa tvēra rokā un strādnieka āmuru labajā rokā — viņa nosita Sīsru, sadragāja tam galvu, sašķaidīja, caurdūra viņam deniņus!

²⁷Starp viņas kājām tas ļima, krita un gūla! Starp viņas kājām tas saļima, nokrita — kur saļimis bija, tur pakrita nokauts!

²⁸Pa logu izliekusies, Sīsras māte griezīgi brēc caur loga režģi: “Kādēļ gan kavējas viņa kararati? Kādēļ gan vilcinās kararatu vilcēju soļi?”

²⁹Gudrākās no galma sievām bilst, un viņa pati atkārto vārdus:

³⁰“Vai gan tie negrābj, nedala laupījumu?! — Vienu, divas meičas ik vīram! Raibu drānu laupījums Sīsram! Raibu drānu laupījums, izšuvums! Pa diviem izšūtiem tērpiem ik laupītās kaklam!”

³¹Tā, Kungs, lai iet bojā visi tavi ienaidnieki! Bet tie, kas viņu mīl, lai ir kā saule pilnā spēkā!” Un zemei bija miers četrdesmit gadus.