Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Soģu 8 Bible Online

Soģu 8 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Soģu 8

¹Efraima vīri viņam teica: “Kāpēc tu mums tā esi darījis, ka nesauci mūs, kad devies cīnīties ar Midjānu!?” — tā tie viņam skarbi pārmeta.

²Bet viņš tiem sacīja: “Ko gan es būtu veicis tādu kā jūs? Vai tad Efraima ievākums nav labāks par Abīezera ražu?

³Jūsu rokās Dievs ir nodevis Midjāna vadoņus Orēbu un Zeēvu. Ko gan es būtu spējis paveikt tādu kā jūs?” Kad viņš tā runāja, viņu niknums norima.

⁴Gideons nonāca pie Jardānas. Viņš pārgāja tai pāri, bet tie trīs simti vīru, kas bija kopā ar viņu, bija pārguruši no vajāšanas.

⁵Viņš sacīja Sukotas vīriem: “Jel dodiet kaut cik maizes tiem ļaudīm, kas man seko, jo tie ir pārguruši, un es pats vajāju Midjāna ķēniņus Zebahu un Calmunnu.”

⁶Bet Sukotas vadoņi atbildēja: “Vai tad Zebahs un Calmunna jau ir tavā rokā, ka mums būtu jādod maize tavam pulkam?”

⁷Un Gideons teica: “Kad Kungs nodos Zebahu un Calmunnu manā rokā, es kulšu jūsu miesas ar tuksneša ērkšķiem un dzelkšņiem!”

⁸No turienes viņš devās augšup uz Penuēlu un runāja ar tiem to pašu, un Penuēlas vīri viņam atbildēja tāpat, kā bija atbildējuši Sukotas vīri.

⁹Tad arī Penuēlas vīriem viņš sacīja: “Kad es atgriezīšos ar uzvaru, es nogāzīšu šo torni!”

¹⁰Zebahs un Calmunna bija Karkorā un kopā ar tiem viņu karaspēks — ap piecpadsmit tūkstoši vīru, visi, kas bija atlikuši no austrumnieku dēlu karaspēka, jo simts divdesmit tūkstoši vīru, zobena nesēji, bija krituši.

¹¹Gideons devās augšup pa telšu iemītnieku ceļu austrumos no Nobahas un Jogbohas. Viņš sakāva to karaspēku, jo karaspēks jutās drošībā.

¹²Zebahs un Calmunna metās bēgt, un viņš tos vajāja. Viņš saņēma gūstā abus Midjāna ķēniņus Zebahu un Calmunnu un iedzina šausmas visā karaspēkā.

¹³Gideons, Joāša dēls, atgriezās no kara, iedams gar Heresas nogāzi.

¹⁴Viņš notvēra kādu puisi no sukotiešiem un izjautāja to, un tas viņam uzrakstīja Sukotas vadoņus un vecajus — septiņdesmit septiņus vīrus.

¹⁵Tad viņš nāca pie sukotiešiem un teica: “Redzi, Zebahs un Calmunna, par kuriem jūs mani izsmējāt, sacīdami: vai tad Zebahs un Calmunna jau ir tavā rokā, ka mums būtu jādod maize taviem pārgurušajiem vīriem?”

¹⁶Un viņš saņēma pilsētas vecajus un ņēma tuksneša ērkšķus un dzelkšņus un lika tos matīt Sukotas vīriem.

¹⁷Viņš nogāza Penuēlas torni un nokāva pilsētas vīrus.

¹⁸Tad viņš vaicāja Zebaham un Calmunnam: “Kādi bija tie vīri, kurus jūs nokāvāt Tāborā?” Tie sacīja: “Tie visi bija tādi kā tu, tie izskatījās kā ķēniņa dēli!”

¹⁹Un viņš teica: “Tie bija mani brāļi, manas mātes dēli! Dzīvs Kungs! — būtu jūs viņus atstājuši dzīvus, es jūs nenokautu!”

²⁰Viņš teica savam pirmdzimtajam Jeteram: “Celies, nokauj tos!” Bet jauneklis neizvilka zobenu, jo bija nobijies, viņš bija vēl zēns.

²¹Tad Zebahs un Calmunna teica: “Celies pats un uzbrūc mums, jo, kāds ir vīrs, tāds viņa spēks.” Un Gideons cēlās un nokāva Zebahu un Calmunnu, un viņš paņēma mēnestiņus, kas bija ap viņu kamieļu kakliem.

²²Israēla vīri sacīja Gideonam: “Valdi pār mums! Tu un tavs dēls, un tavs dēla dēls, jo tu esi mūs izpestījis no Midjāna.”

²³Un Gideons viņiem atbildēja: “Es pats pār jums nevaldīšu, un arī mans dēls pār jums nevaldīs — pār jums valdīs Kungs!”

²⁴Gideons viņiem teica: “Es jums ko prasīšu — ikviens lai man dod auskaru no sava laupījuma!” Jo tie nēsāja zelta auskarus, tāpēc ka bija ismaēlieši.

²⁵Un viņi sacīja: “Dosim labprāt!” Viņi izklāja apmetni, un ikviens nometa uz tā auskaru no sava laupījuma.

²⁶Viņš savāca zelta auskarus tūkstoš septiņi simti mēru svarā, neskaitot mēnestiņus, piekariņus un purpura drānas, ko valkāja Midjāna ķēniņi, un neskaitot karuļus, kas bija ap viņu kamieļu kakliem.

²⁷Gideons no tā darināja efodu un novietoja to savā pilsētā Ofrā — tur viss Israēls ar to dzina maucību. Tas kļuva par slazdu Gideonam un viņa namam.

²⁸Tā Midjāns tika pazemots Israēla dēlu priekšā, un viņi vairs necēla savas galvas. Tad zemei Gideona dienās bija miers — četrdesmit gadus.

²⁹Jerubaals, Joāša dēls, aizgāja un apmetās savā namā.

³⁰Gideonam bija septiņdesmit dēlu, kas nākuši no viņa gurniem, jo viņam bija daudz sievu.

³¹Un viņa blakussieva, kas bija Šehemā, arī viņa tam dzemdēja dēlu. Viņš deva tam vārdu Abīmelehs.

³²Gideons, Joāša dēls, nomira, būdams krietni gados, un tika apbedīts sava tēva Joāša kapā abīezeriešu Ofrā.

³³Tiklīdz Gideons bija miris, Israēla dēli novērsās, dzina maucību ar baāliem un nolika sev Derībbaalu par dievu.

³⁴Israēla dēli nepieminēja Kungu, savu Dievu, savu atbrīvotāju no visiem apkārtējiem ienaidniekiem,

³⁵nedz arī izrādīja jel kādu laipnību Jerubaala, Gideona, namam par visu labo, ko viņš bija darījis Israēlam.