Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Soģu 9 Bible Online

Soģu 9 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Soģu 9

¹Abīmelehs, Jerubaala dēls, devās uz Šehemu pie saviem mātesbrāļiem un runāja ar tiem un visu sava mātes tēva dzimtas namu:

²“Jel runājiet, lai klausās visi Šehemas pilsoņi: kas jums ir labāk — vai ka pār jums valda septiņdesmit vīri, visi Jerubaala dēli, vai ka pār jums valda viens vīrs? Pieminiet taču, ka es esmu no jūsu kaula un miesas!”

³Viņa mātesbrāļi stāstīja par viņu visus šos vārdus Šehemas pilsoņiem, un to prāti nosliecās par labu Abīmeleham, jo tie sacīja: “Viņš ir mūsu brālis.”

⁴Viņi tam deva septiņdesmit sudraba gabalus no Derībbaala nama, un Abīmelehs par tiem nolīga salašņas un pārgalvjus, kas viņam sekoja.

⁵Viņš nāca uz sava tēva namu Ofrā un nokāva savus brāļus, Jerubaala dēlus, — septiņdesmit vīrus uz viena akmens. Bet Jerubaala jaunākais dēls Jotāms palika dzīvs, jo viņš bija paslēpies.

⁶Visi Šehemas pilsoņi un visi no Millo nama sapulcējās un devās pie piemiņas ozola iecelt sev ķēniņu — lai Abīmelehs kļūtu viņu ķēniņš.

⁷Kad to paziņoja Jotāmam, viņš gāja un nostājās Gerizīma kalna galā un skaļā balsī tiem sauca: “Uzklausiet mani, Šehemas pilsoņi, tad arī Dievs uzklausīs jūs!

⁸Nāktin reiz sanāca koki, lai sev svaidītu ķēniņu, un sacīja olīvkokam: valdi kā ķēniņš pār mums!

⁹Olīvkoks tiem atbildēja: vai lai pametu savu taukumu, ar ko dievi un vīri tiek godāti, un eju locīties pāri kokiem?!

¹⁰Tad koki sacīja vīģes kokam: nāc tu, valdi kā ķēniņš pār mums!

¹¹Vīģes koks tiem atbildēja: vai lai pametu savu saldumu un savus lieliskos augļus un eju locīties pāri kokiem?!

¹²Tad koki sacīja vīnakokam: nāc tu, valdi kā ķēniņš pār mums!

¹³Vīnakoks tiem atbildēja: vai lai pametu jauno vīnu, kas ielīksmo dievus un vīrus, un eju locīties pāri kokiem?!

¹⁴Tad visi koki sacīja dadzim: nāc tu, valdi kā ķēniņš pār mums!

¹⁵Un dadzis sacīja kokiem: ja jau patiesi jūs mani svaidāt, lai es būtu ķēniņš pār jums, tad nāciet un tverieties manā paēnā, bet, ja ne, šausies uguns no dadža un aprīs Lebanona ciedrus!

¹⁶Tad, ja nu jūs esat rīkojušies patiesi un godīgi, ieceļot Abīmelehu par ķēniņu, ja esat labu darījuši Jerubaalam un viņa namam, ja esat atmaksājuši viņam, kā viņa darbi to pelna, —

¹⁷kad mans tēvs karoja par jums, savu dzīvību nežēlodams, un izrāva jūs no Midjāna rokas,

¹⁸bet jūs šodien esat sacēlušies pret mana tēva namu un nokāvuši viņa dēlus, septiņdesmit vīrus uz viena akmens, un Abīmelehu, verdzenes dēlu, iecēluši par ķēniņu Šehemas pilsoņiem, jo viņš ir jūsu brālis, —

¹⁹ja nu jūs šodien esat rīkojušies patiesi un godīgi pret Jerubaalu un viņa namu, tad baudiet prieku par Abīmelehu, un arī viņš lai bauda prieku par jums,

²⁰bet ja ne — uguns izšausies no Abīmeleha un aprīs Šehemas pilsoņus un Millo namu, un uguns izšausies no Šehemas pilsoņiem un Millo nama un aprīs Abīmelehu!”

²¹Un Jotāms bēga un glābās, dodamies uz Beēru. Tur viņš dzīvoja tālu no sava brāļa Abīmeleha.

²²Abīmelehs valdīja pār Israēlu trīs gadus.

²³Bet Dievs sūtīja ļaunu garu starp Abīmelehu un Šehemas pilsoņiem, un Šehemas pilsoņi kļuva neuzticīgi Abīmeleham,

²⁴lai septiņdesmit Jerubaala dēliem nodarītie varasdarbi un viņu asinis nāktu pār viņu brāli Abīmelehu, kurš tos nokāva, un pār Šehemas pilsoņiem, kuri atbalstīja viņa brāļu nokaušanu.

²⁵Šehemas pilsoņi viņa dēļ kalnu virsotnēs slēpņos izvietoja vīrus, kuri aplaupīja katru, kas gāja pa ceļu tiem garām. Tas tika pavēstīts Abīmeleham.

²⁶Gaala, Ebeda dēls, nāca kopā ar saviem brāļiem, un viņi ienāca Šehemā. Viņš ieguva Šehemas pilsoņu uzticību.

²⁷Un, kad tie izgāja laukos, novāca vīnogas savos vīnadārzos, izspieda tās un rīkoja svētkus, tie gāja sava dieva namā, ēda un dzēra un lādēja Abīmelehu.

²⁸Gaala, Ebeda dēls, teica: “Kas gan ir Abīmelehs un kas ir Šehema, ka mums viņam jākalpo? Vai viņš nav Jerubaala dēls un Zebūls viņa pilnvarnieks? Kalpojiet Hamora, Šehemas tēva, vīriem! Kāpēc lai mēs kalpotu viņam!

²⁹Eh, ja šie ļaudis būtu manā rokā, es novāktu Abīmelehu!” Un viņš teica par Abīmelehu: “Piepulcini sev vēl karapulkus un iznāc!”

³⁰Kad pilsētas pārvaldnieks Zebūls dzirdēja Gaalas, Ebeda dēla, vārdus, viņš iedegās dusmās.

³¹Viņš slepus sūtīja vēstnešus pie Abīmeleha, sacīdams: “Redzi, Gaala, Ebeda dēls, un viņa brāļi ir atnākuši uz Šehemu, un, redzi, viņi musina pilsētu pret tevi.

³²Tad nu celies naktī, tu un tavi ļaudis, un paslēpies laukos.

³³Bet rīta agrumā, kad lēks saule, strauji uzbrūc pilsētai. Un, kad viņš un viņa ļaudis izies pret tevi, tad dari viņam, kā redzi.”

³⁴Abīmelehs un visi viņa ļaudis cēlās naktī un paslēpās pie Šehemas — četri pulki.

³⁵Gaala, Ebeda dēls, iznāca un nostājās pilsētas vārtu ejā. Tad Abīmelehs un viņa ļaudis cēlās no slēpņa.

³⁶Kad Gaala ieraudzīja šos ļaudis, viņš teica Zebūlam: “Redzi, ļaudis nāk lejā no kalnu virsotnēm!” Bet Zebūls viņam atbildēja: “Kalnu ēnas tev izskatās pēc vīriem.”

³⁷Tomēr Gaala nerimās un atkal ierunājās: “Redzi, ļaudis, tie nāk lejā no zemes vidienes, un vēl viens pulks nāk no Zīlnieku ozola puses!”

³⁸Tad Zebūls viņam teica: “Kur tad nu tava mute, tu, kas sacīji: kas gan ir Abīmelehs, ka mums šim jākalpo? Vai šie nav ļaudis, kurus tu nonievāji? Tad nu tagad ej un cīnies ar tiem!”

³⁹Gaala izgāja Šehemas pilsoņu priekšgalā un cīnījās ar Abīmelehu.

⁴⁰Abīmelehs viņu vajāja, un viņš bēga no tā, un daudzi krita nodurti līdz pat ieejai pilsētas vārtos.

⁴¹Abīmelehs dzīvoja Arūmā, bet Gaalu un viņa brāļus Zebūls izdzina no Šehemas.

⁴²Nākamajā dienā ļaudis izgāja laukos, un tas tika pavēstīts Abīmeleham.

⁴³Viņš ņēma ļaudis, sadalīja tos trīs pulkos un paslēpās laukos. Viņš skatījās, un redzi — ļaudis nāca ārā no pilsētas. Tad viņš cēlās tiem pretī un tos sakāva.

⁴⁴Abīmelehs un pulki, kas bija pie viņa, strauji uzbruka un nostājās pilsētas vārtu ejā, bet divi pulki uzbruka visiem, kas bija laukā, un sakāva tos.

⁴⁵Abīmelehs visu dienu karoja pret pilsētu, kamēr ieņēma šo pilsētu un nokāva ļaudis, kas tajā. Viņš šo pilsētu nopostīja un pārkaisīja ar sāli.

⁴⁶Kad visi Šehemas torņa pilsoņi to dzirdēja, viņi iegāja Derībbaala nama pagrabā.

⁴⁷Abīmeleham tika pavēstīts, ka visi Šehemas torņa pilsoņi ir sapulcējušies vienuviet.

⁴⁸Tad Abīmelehs uzkāpa Calmona kalnā, viņš un visi viņa ļaudis, un Abīmelehs ņēma rokā cirvi, nocirta koku zarus, pacēla tos, uzlika sev plecos un teica ļaudīm, kas bija pie viņa: “Kā jūs redzējāt mani darām, tā steidziet un dariet arī jūs!”

⁴⁹Tad arī visi ļaudis ikviens nocirta pa zaram, gāja pakaļ Abīmeleham, nolika tos uz pagraba un aizdedzināja pagrabu virs tiem. Tā gāja bojā visi Šehemas torņa iedzīvotāji — ap tūkstoš vīru un sievu.

⁵⁰Pēc tam Abīmelehs devās uz Tēbēcu. Viņš to aplenca un ieņēma.

⁵¹Bet pilsētas vidū bija stiprs tornis, un visi vīri un sievas, visi šīs pilsētas pilsoņi sabēga tajā un ieslēdzās, un uzkāpa uz torņa jumta.

⁵²Abīmelehs devās pret torni, lai cīnītos pret to. Viņš tuvojās torņa durvīm, lai tās sadedzinātu,

⁵³bet kāda sieva nometa augšējo dzirnakmeni Abīmeleham uz galvas un sadragāja viņa galvaskausu.

⁵⁴Viņš steigšus sauca puisi, savu ieroču nesēju, un sacīja tam: “Izvelc savu zobenu un nonāvē mani, lai par mani neteiktu: sieva viņu ir nokāvusi!” Viņa puisis nodūra viņu, un viņš nomira.

⁵⁵Kad Israēla vīri redzēja, ka Abīmelehs ir miris, tie visi devās mājup.

⁵⁶Tā Dievs Abīmeleha noziegumu vērsa pret viņu pašu — visu, ko tas bija darījis savam tēvam, nokaudams savus septiņdesmit brāļus.

⁵⁷Un visam Šehemas vīru noziegumam Dievs lika nākt pār viņu pašu galvām. Pār tiem nāca Jotāma, Jerubaala dēla, lāsts.