Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Rutes 1 Bible Online

Rutes 1 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Rutes 1

¹Tas notika soģu valdīšanas laikā. Zemē bija bads, un kāds vīrs devās no Betlēmes Jūdā, lai apmestos Moāba laukos, — viņš pats, viņa sieva un divi viņa dēli.

²Šā vīra vārds bija Elīmelehs, viņa sievu sauca Naomi un abus viņa dēlus — Mahlons un Kiljons, tie bija efrātieši no Betlēmes Jūdā. Viņi devās uz Moāba laukiem un dzīvoja tur.

³Bet Elīmelehs, Naomi vīrs, nomira un atstāja viņu ar abiem dēliem.

⁴Tie ņēma sev sievas moābietes. Vienas vārds bija Orpa un otras vārds — Rute. Viņi tur dzīvoja kādus desmit gadus.

⁵Bet arī tie abi nomira — Mahlons un Kiljons. Tā šī sieva palika bez abiem bērniem un vīra.

⁶Kad viņa Moāba laukos uzzināja, ka Kungs ir gādājis par savu tautu un devis tai maizi, viņa kopā ar abām vedeklām cēlās, lai dotos atpakaļ no Moāba laukiem.

⁷Viņa atstāja vietu, kur bija dzīvojusi, un abas vedeklas devās ceļā kopā ar viņu, lai atgrieztos Jūdas zemē.

⁸Tad Naomi teica abām vedeklām: “Ejiet, atgriezieties katra savas mātes namā, un Kungs būs jums žēlīgs, un arī jūs esat tādas bijušas pret abiem mirušajiem un mani.

⁹Kungs jums dos — jūs atradīsiet drošību katra sava vīra namā.” Un viņa tās skūpstīja, bet tās sāka raudāt.

¹⁰Viņas teica: “Mēs kopā ar tevi atgriezīsimies pie tavas tautas!”

¹¹Bet Naomi sacīja: “Ejiet atpakaļ, manas meitas! Kāpēc lai jūs nāktu ar mani? Vai tad man vēl būtu dēli, kas kļūtu jums par vīriem?

¹²Ejiet atpakaļ, manas meitas! Ejiet! Jo es esmu par vecu, lai būtu vīram. Ja es arī teiktu: man ir vēl cerība! — un pat ja es būtu naktī bijusi vīram un dzemdētu dēlus,

¹³vai tāpēc jums gaidīt, kamēr tie izaug? Vai tāpēc jums ieslēgties, paliekot bez vīra? Nē, manas meitas! Man ir ļoti rūgti jūsu dēļ, jo Kunga roka nākusi pār mani.”

¹⁴Tad viņas atkal sāka raudāt. Orpa atvadoties skūpstīja savu vīramāti, bet Rute pieglaudās tai.

¹⁵Un Naomi sacīja: “Redzi, tava svaine dodas atpakaļ pie savas tautas un saviem dieviem. Dodies atpakaļ arī tu tāpat kā tava svaine.”

¹⁶Bet Rute atbildēja: “Nespied mani tevi atstāt, ļauj sekot tev: kurp tu iesi — es iešu, kur tu mājosi — es mājošu, tava tauta būs mana tauta, tavs Dievs būs mans Dievs!

¹⁷Kur tu mirsi — es miršu, un tur mani apraks. Lai Kungs dara man tā — un vēl pieliek! — nāve vien šķirs mani no tevis!”

¹⁸Kad Naomi redzēja, ka viņa cieši apņēmusies nākt līdzi, viņa tai vairs neteica ne vārda.

¹⁹Tā viņas abas gāja, līdz nonāca Betlēmē. Kad viņas ieradās Betlēmē, visa pilsēta sarosījās viņu dēļ, un sievas runāja: “Vai tik tā nav Naomi!?”

²⁰Bet viņa tām sacīja: “Nesauciet mani Naomi[1], sauciet mani — Mārā[2], jo Visuvarenais mani pārlieku sarūgtinājis.

²¹Pilna es aizgāju, un tukšu mani Kungs ir pārvedis. Kāpēc gan jūs saucat mani Naomi, ja Kungs ir liecinājis pret mani un Visuvarenais man pāri darījis!”

²²Tā Naomi atgriezās, un kopā ar viņu no Moāba laukiem pārnāca viņas vedekla moābiete Rute. Viņas nonāca Betlēmē miežu pļaujas sākumā.