Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 1. Samuēla 18 Bible Online

1. Samuēla 18 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

1. Samuēla 18

¹Kad Dāvids beidza runāt ar Saulu, Jonatāna dvēsele saaudās ar Dāvida dvēseli. Jonatāns viņu iemīlēja kā savu dzīvību.

²Todien Sauls ņēma viņu līdzi un neļāva atgriezties tēva mājās.

³Un Jonatāns noslēdza derību ar Dāvidu, jo mīlēja viņu kā savu dzīvību.

⁴Jonatāns novilka apmetni un atdeva Dāvidam, tāpat savu ietērpu — pat savu zobenu, loku un jostu.

⁵Dāvids gāja, kur vien Sauls viņu sūtīja, un viss viņam veicās. Sauls viņu iecēla pār karavīriem, un viņš patika visiem ļaudīm, arī Saula kalpiem.

⁶Kad Dāvids bija nokāvis filistieti un tie atgriezās mājās, sievas no visām Israēla pilsētām dziedādamas un dejodamas iznāca pretī ķēniņam Saulam ar lielu prieku — ar tamburīniem un mūzikas instrumentiem.

⁷Spēlēdamas sievas dziedāja: “Sauls kāva tūkstošus, Dāvids — desmitiem tūkstošu!”

⁸Sauls briesmīgi aizsvilās — šis teiciens viņam nemaz nebija pa prātam, un viņš nodomāja: “Dāvidam šie piedēvē desmitiem tūkstošu, bet man tikai tūkstošus! Tad nu šim vēl ķēniņvalsti!”

⁹Kopš šīs dienas Sauls sāka uzmanīt Dāvidu.

¹⁰Nākamajā dienā pār Saulu no Dieva spēji nāca ļaunais gars, viņš ārprātā trakoja savā namā, bet Dāvids, kā arvien, viņam spēlēja. Saulam rokā bija šķēps.

¹¹Sauls meta šķēpu, domādams: “Pienaglošu Dāvidu pie sienas!” — bet Dāvids divas reizes izvairījās.

¹²Sauls baidījās no Dāvida, jo ar viņu bija Kungs, bet no Saula viņš bija novērsies.

¹³Tāpēc Sauls sūtīja viņu prom un iecēla par virsnieku pār tūkstoti, un viņš vadīja ļaudis karā un no kara.

¹⁴Lai ko Dāvids darīja, viss viņam veicās, un Kungs bija ar viņu.

¹⁵Un Sauls, redzēdams, cik ļoti viņam veicas, baidījās no viņa.

¹⁶Bet viss Israēls un Jūda mīlēja Dāvidu, jo viņš tos vadīja karā un no kara.

¹⁷Sauls teica Dāvidam: “Redzi, mana vecākā meita Mēraba, es viņu došu tev par sievu, vien esi stiprs vīrs un izcīni Kunga karus!” Bet Sauls domāja: “Ne mana roka būs pret viņu, pret viņu būs filistieši!”

¹⁸Taču Dāvids teica Saulam: “Kas gan esmu es, kas gan ir mana ģimene un mana tēva dzimta Israēlā, ka es kļūtu par ķēniņa znotu!?”

¹⁹Tā, kad pienāca laiks dot Saula meitu Mērabu Dāvidam, viņa tika atdota par sievu meholietim Adriēlam.

²⁰Bet Saula meita Mīhala iemīlēja Dāvidu, un, kad par to stāstīja Saulam, viņam tas bija pa prātam.

²¹Sauls domāja: “Es došu to viņam. Tā viņam kļūs par slazdu, un filistieši būs pret viņu.” Un Sauls teica Dāvidam: “Ar šo otru tu tagad kļūsi mans znots.”

²²Un Sauls pavēlēja saviem kalpiem: “Runājiet slepus ar Dāvidu un sakiet: redzi, tu patīc ķēniņam, un visi viņa kalpi tevi mīl, tad nu kļūsti par ķēniņa znotu!”

²³Saula kalpi visus šos vārdus atstāstīja Dāvidam, bet Dāvids teica: “Vai tas jums šķiet nieks — kļūt par ķēniņa znotu? Es taču esmu nabags un necienīgs!”

²⁴Un Saula kalpi pavēstīja viņam, ko Dāvids sacījis.

²⁵Tad Sauls teica: “Tā sakiet Dāvidam: ķēniņš neko nevēlas līgavas izpirkumam kā vien simts filistiešu priekšādas, lai būtu atriebts ķēniņa ienaidniekiem,” — jo Sauls cerēja, ka Dāvids kritīs no filistiešu rokas.

²⁶Viņa kalpi atstāstīja šos vārdus Dāvidam, un Dāvidam likās tīkami kļūt par ķēniņa znotu. Atvēlētās dienas vēl nebija pagājušas,

²⁷kad Dāvids cēlās kopā ar saviem vīriem, devās un nokāva divsimt filistiešus un viņu priekšādas pilnā skaitā atnesa ķēniņam, lai kļūtu par ķēniņa znotu. Un Sauls viņam deva savu meitu Mīhalu par sievu.

²⁸Sauls redzēja un saprata, ka Kungs ir ar Dāvidu un ka Saula meita Mīhala viņu mīl.

²⁹Sauls vēl vairāk baidījās no Dāvida. Sauls ienīda Dāvidu uz visiem laikiem.

³⁰Filistiešu virsnieki mēdza nākt karot, un, kad vien tie nāca virsū, Dāvidam veicās vairāk nekā citiem Saula kalpiem, un viņa vārds tika augsti godāts.