Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 1. Samuēla 2 Bible Online

1. Samuēla 2 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

1. Samuēla 2

¹Hanna lūdza, sacīdama: “Mana sirds gavilē Kungā, Kungs manu spēku augstu cēlis, mute man lielās pret maniem naidniekiem, jo es līksmoju par tavu pestīšanu.

²Neviens nav tik svēts kā Kungs, neviens nestāv tev līdzās! Nav tādas klints kā mūsu Dievs!

³Nerunājiet vairs tik pārlieku lepni, ka uzpūtība jums nāk no mutes, jo Kungs ir zināšanas Dievs, viņš izsver visus darbus!

⁴Varoņu loki salauzti, bet vārguļi apjozušies spēku.

⁵Pārtikušie salīgst par maizi, un, kas cieta badu, tiem atliek. Neauglīgā dzemdē septiņus, bet, kurai bija daudz dēlu, tā nīkst.

⁶Kungs nokauj un dara dzīvu, noved šeolā un izved no tā.

⁷Kungs piešķir mantojumu un bagātību, gan pazemo, gan ceļ augstu.

⁸Viņš pieceļ no pīšļiem zemo, no saslaukām paceļ trūcīgo, lai sēdinātu ar augstmaņiem un godības troni dotu mantot! Jo Kungam pieder zemes balsti — uz tiem viņš pasauli stiprinājis.

⁹Savu uzticīgo soļus viņš sargā, bet ļaundari tumsā tiks apklusināti — ne paša spēks vīru dara stipru!

¹⁰Kungs sagrauj tos, kas pretojas viņam, — pret tādiem viņš pērkonu debesīs dārdina. Kungs iztiesās zemes galus, viņš dos varu savam ķēniņam un augstu cels sava svaidītā spēku.”

¹¹Tad Elkāna devās mājup uz Rāmu, un zēns kļuva par Kunga kalpu priestera Ēlī uzraudzībā.

¹²Bet Ēlī dēli bija nelieši, kas neatzina Kungu.

¹³Priesteriem bija sava tiesa no ļaudīm — kad kāds pienesa upuri, kamēr gaļa vārījās, nāca priestera kalps ar trīszaru dakšu rokā

¹⁴un dūra katlā vai podā, vai bļodā, vai pannā. Visu, ko dakša izcēla, priesteris paņēma sev. Tā viņi darīja ikreiz, kad kāds no Israēla nāca uz Šīlo.

¹⁵Pat vēl pirms tauki bija kvēpināti, nāca priestera kalps un teica tam, kurš pienesa upuri: “Dod gaļu, ko cept priesterim! Viņš neņems no tevis vārītu gaļu, bet jēlu.”

¹⁶Tad tas viņam atbildēja: “Lai taču vispirms viņi kvēpina taukus, un tad tu ņem sev, ko gribi!” Bet tas sacīja: “Nē, dod tagad! Ja ne, ņemšu ar varu!”

¹⁷Šo jaunekļu grēks bija ļoti liels Kunga priekšā, jo tie nicināja Kunga dāvanu.

¹⁸Bet Samuēls kalpoja Kunga priekšā — zēns bija apjozts ar linu efodu,

¹⁹un viņa māte tam darināja mazu priestera tērpu un ik gadu nesa to viņam. Kad viņa devās turp, viņas vīrs pienesa ikgadējo upuri.

²⁰Un Ēlī svētīja Elkānu un viņa sievu un sacīja: “Kungs dāvās tev dzimumu no šīs sievas tā izlūgtā bērna vietā, ko viņa Kungam lūgusi.” Un viņi devās mājās.

²¹Kungs gādāja par Hannu, un viņa ieņēma un dzemdēja trīs dēlus un divas meitas. Bet zēns Samuēls auga pie Kunga.

²²Ēlī jau bija ļoti vecs. Viņš uzzināja visu, ko viņa dēli dara Israēlam un ka tie guļ ar sievām, kas kalpo Saiešanas telts durvīs.

²³Viņš teica tiem: “Kāpēc gan jūs tā darāt? No visiem es dzirdu par jūsu ļaunajiem darbiem!

²⁴Nē, mani dēli, tās nav labas ziņas, ko es dzirdu izplatāmies Kunga tautā.

²⁵Ja cilvēks grēko pret cilvēku, Dievs tos iztiesās, bet, ja cilvēks grēko pret Kungu, kas iztiesās viņus?!” Taču tie neklausījās tēvā, jo Kungs gribēja, lai tie tiktu nonāvēti.

²⁶Bet zēns Samuēls auga un pieņēmās vēlībā gan pie Kunga, gan cilvēkiem.

²⁷Kāds Dieva vīrs nāca pie Ēlī un teica: “Tā saka Kungs: vai gan es neesmu atklājies tava tēva namam, kad tie bija Ēģiptē, faraona namā,

²⁸lai to no visām Israēla ciltīm izvēlētos man par priesteri — lai tas nāk pie mana altāra, kvēpina kvēpināmās smaržzāles un valkā efodu manā priekšā? Un es taču esmu devis tava tēva namam visus Israēla dēlu dedzināmos upurus!

²⁹Kāpēc jūs nievājat manu upuri un manu dāvanu, ko esmu pavēlējis pienest Mājoklī? Savus dēlus tu godā vairāk par mani — jūs aptaukojaties no visām labākajām manas Israēla tautas dāvanām!

³⁰Tāpēc šāds ir Kunga, Israēla Dieva, vēstījums: sacīt esmu sacījis — tavam namam un tava tēva namam jāstaigā manā priekšā mūžīgi! Bet nu Kunga vēstījums ir šāds: lai tas ir tālu no manis! Kas mani godā, to es godāšu, un, kas mani nicina, tas netiks ņemts vērā!

³¹Redzi, nāk dienas, kad es nocirtīšu tavu spēku un tava tēva nama spēku un tavā namā neviens nesasniegs vecumu.

³²Tu redzēsi Mājokļa postu — bet Israēlam viņš darīs labu. Un tavā namā neviens nekad nesasniegs vecumu!

³³Tomēr es neatraušu visus tavējos no mana altāra — ka dzistu tavas acis un sērotu tava dvēsele, bet lielākā daļa tava nama ļaužu mirs vīra gados.

³⁴Un šī tev ir zīme, kas nāks pār abiem taviem dēliem Hofnī un Pinhāsu — viņi abi mirs vienā dienā!

³⁵Bet sev es iecelšu uzticamu priesteri, kas darīs pēc manas sirds un prāta, es viņam uzcelšu paliekošu namu, un viņš staigās mana svaidītā priekšā vienmēr!

³⁶Un būs tā — ikviens, kas atlicis tavā namā, nāks zemoties viņam par sudraba gabalu vai maizes klaipu un sacīs: jel iecel mani par vienu no priesteriem, lai man būtu maizes kumoss, ko ēst!”