Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 1. Samuēla 28 Bible Online

1. Samuēla 28 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

1. Samuēla 28

¹Tajās dienās filistieši pulcējās kara nometnē, lai karotu ar Israēlu, un Ahīšs teica Dāvidam: “Ielāgo, tev ar saviem vīriem jānāk man līdzi uz nometni!”

²Dāvids sacīja Ahīšam: “Tad tu pārliecināsies, uz ko tavs kalps spējīgs!” Un Ahīšs sacīja Dāvidam: “Tad es tevi iecelšu par savu miesassargu uz mūžu!”

³Samuēls nomira. Viss Israēls viņu apraudāja un apbedīja viņa pilsētā Rāmā. Bet Sauls bija izdzinis no zemes garu izsaucējus un zintniekus.

⁴Sapulcējās filistieši, nāca un uzslēja nometni Šūnēmā, bet Sauls sapulcināja visu Israēlu, un viņi uzslēja nometni Gilboā.

⁵Kad Sauls ieraudzīja filistiešu nometni, viņš izbijās un viņa sirds briesmīgi drebēja.

⁶Sauls izjautāja Kungu, bet Kungs viņam neatbildēja ne sapņos, ne ar lozēm, ne praviešiem.

⁷Tad Sauls teica saviem kalpiem: “Sameklējiet man kādu sievu, kas prot izsaukt mirušo garus, es došos pie viņas un meklēšu atbildi caur viņu.” Viņa kalpi tam teica: “Redzi, Ēn-Dorā ir mirušo garu izsaucēja!”

⁸Sauls pārģērbās, lai viņu nepazītu, un naktī kopā ar diviem vīriem atnāca pie tās sievas. Viņš teica: “Jel pareģo man caur mirušo garu un izsauc man to, kuru tev teikšu.”

⁹Tā sieva viņam sacīja: “Tu taču zini, ko Sauls ir izdarījis — iztīrījis zemi no garu izsaucējiem un zintniekiem. Kāpēc tu liec lamatas manai dvēselei, lai mani nonāvētu?”

¹⁰Sauls viņai zvērēja pie Kunga, sacīdams: “Dzīvs Kungs! — tev nebūs vainas par šo lietu.”

¹¹Un sieva prasīja: “Ko man tev izsaukt?” Viņš teica: “Izsauc man Samuēlu!”

¹²Kad tā sieva ieraudzīja Samuēlu, viņa skaļi iebrēcās. Tā sieva teica Saulam: “Kāpēc tu mani piekrāpi? Tu esi Sauls!”

¹³Un ķēniņš viņai teica: “Nebaidies! Ko tu redzēji?” Sieva atbildēja Saulam: “Es redzēju Dievu kāpjam augšā no zemes!”

¹⁴Viņš tai prasīja: “Kāds viņš izskatās?” Viņa teica: “Vecs vīrs kāpj augšā, ietinies apmetnī.” Tad Sauls saprata, ka tas ir Samuēls, un viņš noliecās ar seju līdz zemei un zemojās.

¹⁵Samuēls prasīja Saulam: “Kāpēc tu mani traucēji un sauci mani?” Sauls atbildēja: “Esmu lielos spaidos — filistieši sākuši pret mani karu, bet Dievs no manis novērsies un neatbild ne caur praviešiem, ne sapņiem. Es tevi saucu, lai uzzinātu, ko man darīt!”

¹⁶Samuēls teica: “Kāpēc tu prasi man, ja Kungs ir novērsies no tevis un kļuvis tev pretinieks?

¹⁷Kungs ir darījis, kā viņš caur mani runājis, — Kungs izrāvis ķēniņvalsti no tavas rokas un atdevis Dāvidam, tavam tuvākajam.

¹⁸Tāpēc ka tu neklausīji Kungu un nepiepildīji viņa dusmu kvēli pret amālēkiešiem, Kungs tev šodien tā darījis.

¹⁹Kopā ar tevi Kungs nodevis filistiešu rokās arī Israēlu — jau rīt tu būsi pie manis kopā ar saviem dēliem! Un arī Israēla karapulku Kungs nodos filistiešu rokās!”

²⁰Sauls tūliņ pilnā augumā nokrita pie zemes, viņš bija pārbijies no Samuēla vārdiem, turklāt viņam nemaz nebija spēka, jo viņš visu dienu un nakti neko nebija ēdis.

²¹Tā sieva pienāca pie Saula. Redzēdama, ka viņš ir galīgi pārbijies, tā sacīja viņam: “Redzi, tava kalpone ir tevi paklausījusi! Es liku savu dzīvību saujā un paklausīju taviem vārdiem, ko tu man sacīji.

²²Tad nu arī tu uzklausi savu kalponi. Es celšu tev priekšā maizes kumosu — ēd, un tev būs spēks doties ceļā.”

²³Viņš to noraidīja, teikdams: “Es neēdīšu!” Bet viņa kalpi un arī tā sieva pierunāja viņu, un viņš tos paklausīja — piecēlās no zemes un apsēdās gultā.

²⁴Tai sievai mājā bija barots teļš, un viņa to steigšus nokāva. Viņa ņēma miltus, iejauca un izcepa neraudzētas maizes.

²⁵Viņa to pasniedza Saulam un viņa kalpiem, un tie ēda. Tad viņi cēlās un tajā pašā naktī devās projām.